Pelējums ir pavisam ierasta lieta. Vien retos gadījumos ir redzama vannas istaba, kas nekad nav cietusi no šīs problēmas. Pelējuma sēne ir nepatīkama, un tās “hobijs” ir izplatīties mitrās un tumšās vietās. Cīņa ar to var ieilgt, ja to neuztver gana nopietni, taču kas ir šīs problēmas cēlonis un kā ar to cīnīties?
Mitrums – vannas istabas galvenais iedzīvotājs
Mitrums ir šķietami pašsaprotama problēma, jo bez tā šī telpa nemaz nebūtu funkcionāla, taču pelējumu gluži nerada ar ūdeni apšļakstītas sienas.
Vannas istaba ir pakļauta mitram gaisam, ko izraisa nepārtraukta ūdens klātbūtne telpā.
Ja pēc vannošanās telpa netiek kārtīgi vēdināta, tad mitrums nosēžas uz virsmām.
Arī cauras, pilošas trubas, kuru apkārtnē veidojas papildu mitrums, rada pelējuma sēnīti.
Šīs problēmas risinājums ir pavisam vienkāršs. Iesakām pārbaudīt ventilācijas lūku vannas istabā, vai tā nav aizsprostota, jo tā ir pirmā vieta, caur kuru mitrumam vajadzētu pamest telpu.
Ja nepieciešams, lūku vajadzētu arī nedaudz iztīrīt.
Protams, nedrīkst aizmirst arī par vienkāršākajām metodēm, piemēram, loga, ja tāds ir, un durvju regulāru atvēršanu, lai telpa tiktu vēdināta. Ir vērts apdomāt arī kārtīga apkures režīma un nepārtraukta siltuma nodrošināšanu telpā.
Tumsa patīk ne tikai vampīriem
Pēc dabas pelējuma sēne ir diezgan melanholiska un labprātāk uzturas tumšā vidē, tādēļ viens no veidiem, kā cīnīties pret to savā vannas istabā, ir saules gaismas ielaišana telpās. Sēne nav augs, līdz ar to nenotiks fotosintēzes procesi un saules gaisma to nogalinās.
Pelējuma sēne jau veidojas – ko darīt?
Ir dažādi veidi, kā ar to cīnīties. Ja sēnīte nav ieēdusies materiālā, tad no tās var atbrīvoties, izmantojot dažādas ķimikālijas, kas atrodamas teju jebkurā mājsaimniecības preču veikalā.
Var izmēģināt arī mājās atrodamo vielu spēku – etiķi un dzeramo sodu vai ūdeņraža pārskābi:
– etiķi izsmidzini uz pelējuma skartās vietas, pēc stundas noberz ar dzeramo sodu, kuras sastāvs ir nevēlams sēnītes baktērijām;
– ja mājās atrodama ūdeņraža pārskābe, tad ar to nepieciešams samitrināt drānu un notīrīt virsmu, pēc 20 minūtēm noskalojot ar siltu ūdeni.
Ja pelējuma sēnīte ir spēcīgāk ieēdusies virsmā, tad cīnīties ar to vajadzēs daudz pamatīgāk, ņemot talkā palīginstrumentus.
Ar špakteļlāpstiņu vai ko tamlīdzīgu jāatbrīvojas no apmetuma daļas, ko apsēdusi pelējuma sēne, rokot līdz sienas pamatnei vai vietai, kur sēne šķietami vēl nedzīvo.
Jaunatklātā virsma ir jāapstrādā ar speciālu pret pelējuma līdzekli, ko iespējams iegādāties saimniecības preču veikalos.
Jānogaida paredzētais iedarbības laiks un jāuzklāj jauna kārta vietā, kur atbrīvojies no vecā materiāla. Šādā veidā vari būt drošs, ka sēnīte Tavu vannas istabu neapmeklēs daudz ilgāku laiku.
Vislabāk ar pelējuma sēnīti, protams, cīnīties pirms tā vispār ir kļuvusi par problēmu, vannas istabā nodrošinot dažādas ventilācijas iespējas, caur kurām notiktu regulāra telpas vēdināšana un mitruma novēršana, kā arī ik pa laikam telpā jāļauj iespīdēt kādam saules staram. Atceries, ka pietiek ar vienu mitruma piepildītu un neizvēdinātu vakaru vannas istabā, lai pelējuma sēnīte “pieteiktu karu”!