Aukstajiem ziemas mēnešiem sākoties, daudzi aizdomājas par mājas apsildīšanas alternatīvām: kādam pietiek ar kādu siltāku dzērienu, kāds aizraujas ar apsaimniekotāja uzrunāšanu, bet lielākā daļa māju un dzīvokļu īpašnieku aizdomājas par apsildes elementu iegādi, īpaši savām vannas istabām, lai atbrīvotos no liekā mitruma gaisā un lai sniegtu sev papildus komfortu.

Kādi mēdz būt apsildes elementu veidi?

Pirms jauna, sildošā elementa iegādes, ir jāiepazīstas ar to veidiem un ierīkošanas opcijām, lai būtu droši par to, kā un kur tieši visefektīvāk panākt siltumu telpās. Vannas istabās ir iespējams ierīkot trīs veidu apsildes elementus, kas ir elektriskie sildītāji telpas gaisa uzsildei, vannas istabas spoguļu apsildošais elements un elektriskais žāvētājs dvieļiem. 1. Elektriskie sildītāji. Lai gan elektrisko sildītāju klāsts ir visai plašs un ievērojams, vannas istabas
apsildei visefektīvākos varam izdalīt trijus – siltuma ventilatorus, eļļas radiatorus un konvektorus.

Siltuma ventilatori – piemēroti telpas ātrai un vienmērīgai uzsildīšanai, tomēr neder ilgstošai lietošanai. Salīdzinoši mazu telpu tie var uzsildīt aptuveni 15 minūtēs. Pārsvarā tie sastāv no plastmasas korpusa, spirālveida sild-elementa un ventilatora. Jauda pārsvarā mēdz svārstīties no 1 līdz 2 kW. Vienkāršākie modeļi darbojas ar parastu ieslēgt/izslēgt pogu. Ir arī pret-pārkaršanas funkcija. Sarežģītākas ierīces aprīkotas ar gaisa plūsmas virziena un jaudas regulāciju. Dažiem modeļiem ir arī drošības funkcija – izslēgšanās vai apgāšanās gadījumā. Ventilatori ir viegli, tos var ērti pārvietot un tie pieejami dažādās krāsās, un dizaina risinājumos, tomēr to darbība mēdz būt skaļa un rada putekļu cirkulāciju.

Eļļas radiatori – der telpu ilgstošai apsildei, arī nakts stundās. Tie veidoti no metāla konstrukcijas, kurā atrodas sildelementi un minerālā eļļa.
To jauda svārstās no 1 līdz 2,5 kW. Mūsdienīgākie modeļi aprīkoti ar vairāku režīmu termo-regulatoru un gaismas indikatoru, var būt arī komplektācija ar ventilatoru (atsevišķā režīmā ļauj telpu uzsildīt ātrāk, kamēr eļļa vēl silst) un taimeri. 
Eļļas radiatori ir arī parocīgāki, jo var darboties ilgstošākos laiks periodos – pārsvarā bez liekām skaņām un putekļiem.

Konvektori – to lielākā priekšrocība ir augstā drošības pakāpe, kas ļauj tos izmantot arī kā pamatapkures elementus. Visbiežāk konvektori veidoti kā metāla paneļi ar liela apjoma sildelementu, bet iespējams pasūtīt arī paneļus no stikla un tādus, kas atgādina plazmas televizoru vai gleznu (kas var kalpot kā papildus dizana elements). Darbojas pēc dabiskās konvekcijas principa un neizdedzina skābekli (gaiss sasilstot, kļūst vieglāks, ceļas uz augšu, bet tā vietā ieplūst aukstais gaiss). Jauda svārstās no 1 līdz 2 kW (lai gan tā var būt arī lielāka). Modeļi aprīkoti ar pretpārkaršanas sistēmu un termostatu, kas ļauj viendabīgi uzsildīt telpu un tajā pašā laikā nepārkarst. 2. Vannas istabas spoguļu apsildes elementi. Šis ir elements, kas gādā par atsevišķu komfortu – tas nodrošina spoguļu neaizsvīšanu, aptur mitruma uzkrāšanos un aiztaupa rūpes par liekiem uzkopšanas darbiem.

Spoguļu apsildītājs – tas ir drošs un energoefektīvs risinājums (tā enerģijas patēriņš ir līdzvērtīgs vienas elektrospuldzītes patēriņam), kas ar pašlīmējošu iekārtu tiek piestiprināts pie spoguļa neredzamās daļas un ieslēdzas brīdī, kad tiek ieslēgta gaisma vannas istabā. 
3. Dvieļu žāvētāji. Lielisks risinājums cīņā ar lieko mitrumu vannas istabā, jo tie ne tikai sekmē patstāvīgu dvieļu sausumu, bet uztur patīkamu siltuma līmeni gaisā.

Elektriskie dvieļu žāvētāji – tas ne tikai kalpo kā interesants dizaina elements, bet arī veicina dvieļu un telpu uzsildi gan mūsdienīgās, gan tradicionālās vannas istabās. Šādi dvieļu žāvētāji tiek pārsvarā izgatavoti no metāla (piem. tērauda), to darbība ir elektriska un tajos nav iekļauta ūdens cirkulācija. Dažos gadījumos tie ir pievienojami jau esošajām apgaismojuma sistēmām, kas neprasa lieku vannas istabas pārplanošanu.
Uz elektriskajiem dvieļu žāvētājiem novietotie dvieļi pārsteidzoši ātri kļūst sausi un tas saglabā to svaigumu ilgāk.

Kas ietekmē apsildāmo elementu efektivitāti?

Tiek uzsvērti trīs faktori, kas ietekmē enerģijas patēriņu: pirmkārt, telpu siltumnoturība, otrkārt, kādu gaisa temperatūru telpā grib lietotājs, treškārt, vai lietotājs ir gatavs regulēt sildītāju pats vai iegādāties dārgāku modeli, kurā jau ir iebūvētas attiecīgas programmas. Komforta temperatūra ir +22 grādi pēc Celsija, bet par vienu grādu zemāka temperatūra samazina elektroenerģijas apsildes izmaksas par pieciem procentiem. Dodoties nakts mierā, vajadzētu samazināt gaisa temperatūru telpā par trim vai četriem grādiem, atverot logu vai sildītāju izslēdzot. Ir tādi sildošie elementi, kuros iebūvēti sensori, kas, ja kādu laiku neuztver kustību, samazina temperatūru par vairākiem grādiem, jo pieņem, ka ir nakts. Tā dēvētie gudrie sildītāji mēdz automātiski izslēgties, kad ir atvērts logs. Šādi modeļi tiek uzskatīti par taupīgākiem un attiecīgi – videi draudzīgākiem. Tiek atzīts – lai izvēlētos atbilstošas jaudas sildītāju vai apsildes elementu, jāatceras, ka aptuveni 10 kvadrātmetru lielas telpas ar trīs metrus augstiem griestiem sasildīšanai nepieciešams sildītājs ar 1000 vatu jaudu. Katras telpas apsildei ir jādomā individuāls sildelementa veida un jaudas risinājums.

Close Menu